Septembris Latvijā ir Dzejas dienu laiks. 2023. gada 18. septembrī plkst.19:00 Rīgas Valsts tehnikuma dienesta viesnīcā notika radošs pasākums “Uzraksti savu dzejoli”. Pasākumā piedalījās 9 viesnīcā dzīvojošie tehnikuma audzēkņi. Pasākuma sākumā dienesta viesnīcas skolotāja Elīna Kuple izstāstīja, ka dzeju var ieraudzīt arī ikdienā. Nav jābūt slavenam dzejniekam, lai uzrakstītu dzejoli, to var ikviens.  Dzeja nav tikai grāmatā publicēts teksts, dzejolis var būt kā dziesmas teksts, kā dienasgrāmata, kā vēstule. Piemēri, ka latviešu dzejnieku dzejoļus sastopam kā dziesmas tekstus, ir: grupas “Zodiaks” dziesma “Manas vismīļākās puķes” (pamatā Viļa Plūdoņa dzejolis), grupas “Autobuss debesīs” dziesma “Mans cilvēks” (pamatā Ārijas Elksnes dzejolis), grupas “Prāta Vētra” dziesma “Rudens” (pamatā Imanta Ziedoņa dzejolis).  

        Dzejoļa rakstīšanas process, līdzīgi kā mandalas krāsošana, sakārto domas, nomierina. Dzejolis var būt kā veltījums tuvam cilvēkam vai vienkārši kādas situācijas vērojums. Dienesta viesnīcas skolotāja atnākušajiem jauniešiem deva dažus pavedienus, kā uzrakstīt dzejoli. Sākumā var palīdzēt “apziņas plūsmas” metode, pēc tam visi prātā ienākušie vārdi jāsakārto teikumos, teikumu grupās, piemeklējot tiem atskaņas vai vienkārši rakstot brīvā panta dzeju. Noskaņoties dzejoļa rakstīšanai palīdz instrumentālā mūzika.  

                Mierīgas mūzikas fonā katrs jaunietis rakstīja savu dzejoli. Kā publicējami teksti izkristalizējās 3 RVT audzēkņu uzrakstītie dzejoļi: 

Andžejs Norde (PIT3) 

*** 

Tik ļoti grūti paskaidrot, 

Ko mēs iekšā jūtam, 

Cerot katru dienu, 

Ka domas būs gaišas. 

Vieglas miglas laikā 

Pēc nolijuša lietus 

Atgriezīsies mājās 

Ar domām: “Viņa ir skaista.” 

Andželīna Hetere Mieze (PRT2) 

*** 

Zeme klusumā segā dzied, 

Pēdējā vēstule, sirds sāka skriet, 

Vārdos noslēptās sajūtas lēnām dziest, 

Dod man mīlestību un cerību, 

Mans draugs. 

Saule lēnām riet, bet vēl tu 

Man neesi blakus, 

Un es gaidu, un gaidu … 

Bet kur tad pēdējā vēstule, 

Mans draugs? 

Ņikita Troščenko (EA3) 

*** 

Kur jūs esat cilvēki? 

Kur jūs esat laipnie cilvēki, 

Kurus satiku dzīves ceļā? 

Ko viņi izdarīja ar mums? 

Kādi esam kļuvuši? 

Visi iegrimuši tuksnesī … 

Katrs no mums jūt šo vilšanos. 

Katrs no mums vairs netic citiem cilvēkiem. 

Katrs no mums ir neskaidrībā, 

Kā veidota mūsu pasaule. 

Mūsu vērtībās tika noslaucītas kājas. 

Tāda ir dzīvnieku pasaule. 

Cilvēki aizmirsuši cienīt savu valsti, valodu. 

Cilvēki ienīst viens otru. 

Kad beigsies dzīvnieku pasaule? 

Uz to jāatbild tikai mums. 

 Dienesta viesnīcas skolotāja Elīna Kuple