+371 67324146

Mūsu tehnikuma vēsture

Tehnikuma pirmsākumi meklējami laika posmā pirms Pirmā pasaules kara. Būvtehniskā sabiedrība Rīgā atvēra tehnikumu, kas ar 240 audzēkņiem 1918. gada 21. oktobrī uzsāka mācības. Izglītības ministrija 1919. gada 24.augustā nodeva Būvtehniskajai sabiedrībai bijušās Nikolaja ģimnāzijas telpas Krišjāņa Valdemāra (toreiz Nikolaja) ielā 1c. Būvtehniskā sabiedrība saveda kārtībā trīsstāvīgo ķieģeļu ēku, kas pēc arhitekta A. Kīzelbaša projekta celta 1891. gadā (1935. gadā ēkai uzcelta piebūve, kas vērsta uz Noliktavas ielu, 1970. gadā – jaunais laboratoriju korpuss un vēlāk sporta zāle.
Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī tika pieņemts lēmums atvērt tehnisko vidusskolu kā valsts mācību iestādi. Skolā darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu elektrotehnikas nodaļa, nedaudz vēlāk arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa.
Līdz 1940. gadam tehnikumu absolvēja 1505 audzēkņi, daudzi turpinājuši izglītību augstākajās mācību iestādēs, kļuvuši par uzņēmējiem, rūpniekiem, izciliem tautsaimniecības, zinātnes, kultūras darbiniekiem. Latviju pasaulē pazīstamu darījuši leģendāri cilvēki: komandkapteinis Hugo Legzdiņš – 1924. gada Mehānikas nodaļas absolvents – Latvijas Kara flotes virsnieks, ar diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvotais zemūdenes ”Ronis” komandieris. Gadu vēlāk to pašu nodaļu absolvēja pazīstamais lidmašīnu konstruktors un būvētājs Kārlis Irbītis. Daudzi absolventi otrā pasaules kara laikā aizbrauca uz citām valstīm un tur sekmīgi darbojās dažādās jomās.
RVT darbību pārtrauca padomju okupācija – 1940. gada jūnijā tehnikumā nomainīja administrāciju, daļēji arī mācību programmas. Smags, sarežģīts bija arī vācu okupācijas periods (1941 – 1944). Taču, spītējot kara laika grūtībām, mācības tika turpinātas. Pēc kara 1945.gadā tehnikumu pārdēvēja par „Rīgas industriālo politehnikumu”. Nosaukumu „Rīgas Valsts tehnikums” atjaunoja 1991. gada 30.augustā.
Vērtīgu ceļamaizi tālākai izglītībai, raženam zinātniskajam, kultūras un valsts darbam tehnikumā guvuši daudzi pēckara RVT absolventi: Latvijas ekspremjers Valdis Birkavs, RTU rektors LZA akadēmiķis Egons Lavendelis, LZA akadēmiķi Gunārs Čipēns, Uldis Viesturs un Mārtiņš Kalniņš, LMA rektors Valdis Dišlers, LLA rektors Olģerts Ozols, daudzi zinātņu doktori, izcilie basketbolisti Skaidrīte Smildziņa-Budovska, Maigonis Valdmanis, Raimonds Karnītis, būvsabiedrības „ RBSSKALS” vadītājs Māris Saukāns, dažādu periodu ministri – Māris Vītols, Dzintars Rasnačs, Ainārs Šlesers, Ēriks Jekabsons, Jānis Janovskis un citi.
Tehnikumā ir deviņas nodaļas un četras struktūrvienības reģionos, mācās vairāk nekā 2100 audzēkņu. Tehnikumu 95 gadu laikā absolvējuši vairāk nekā 36 000 speciālistu.
Tehnikumam ir sava simbolika – karogs, himna, ģerbonis, logo, deķelis, Goda zīme. Par tehnikuma vēsturi izdota grāmata „Rīgas Valsts tehnikums 95”. Rīga, 2014, 221 lpp.

Simbolika

Vajag bildi

Karogs

RVT karogam uz gaiši zaļa audekla vienā pusē ar zelta krāsas diegiem izšūts uzraksts – „Tēvzemes mīlestību mēs ar darbiem radīsim”, otrajā pusē uzraksts – „Rīgas Valsts tehnikums”, ko iekļauj ozollapu virtene. Karogs apstiprināts 1991. gadā.

Logo

RVT Logotipu veido trīs burti – „RVT”. Burts „T” melnā krāsā, burts „R” baltā krāsā un burts „V”, kas veidots Latvijas valsts karoga krāsā. Logotips reģistrēts Valsts preču zīmju reģistrā (atjaunota reģistrācija 2011.gada 22.jūnijā un reģistrs derīgs līdz 2020.gadam).

RVT preču zīme attiecas uz šādām preču un pakalpojumu klasēm:

  • audzināšana; mācības; sporta un kultūras pasākumi;
  • zinātniskie, mērīšanas un mācību aparāti, ierīces un instrumenti;
  • ierīces un instrumenti elektriskās strāvas pārvadei, komutācijai, pārveidošanai, uzkrāšanai, regulēšanai vai kontrolei;
  • iespiedprodukcija; fotogrāfijas;
  • reklāma;
  • zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, izpēte un projektēšana.

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu – aplī ietvertu burtu R (® ) vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju («Latvijā reģistrēta preču zīme» u. tml.). Preču zīmes aizsardzību realizē ar tiesas palīdzību, ar kuras lēmumu var apturēt preču zīmes pārkāpumu.

Godazīme

Rīgas Valsts tehnikuma apbalvojums „Goda zīme” dibināts 1928.gadā un atjaunota 2014.gadā. Goda zīmes pamatā ir Latvijas Valsts mazais valsts ģerboni, kuru apņem ozollapas un zem tām trīs burti RVT. Goda zīmes dizainu izskatījusi Valsts heraldikas komisija 2016. gada 26.aprīļa sēdē un novērtējusi kā atbilstošu nolikumam un mākslinieciskajiem kritērijiem.

Dizaina pamatelementi

1. Ģērbonis.

„Rīgas Valsts tehnikums” pilnkrāsu ģerbonis ir lauvu apsargāts vairogs ar kolbas, zibens un grāmatas attēlu tajā. Apakšējā daļā Latvijas karoga krāsa lente ar uzrakstu „Vairāk nekā izglītība”. Virs vairoga trīs burti – „RVT” – tehnikuma nosaukuma saīsināts apzīmējums. 

Grāmata simbolizē zināšanas. 
Lauva –  lepnuma, vīrišķības, spēka un drosmes simbols klasiskajā Eiropas heraldikā. Heraldikā visbiežāk izmantotais dzīvnieks. 
Kolbas simbolizē vecāko tehnikuma nodaļu.- Ķīmijas un eksperimenta nepieciešamību. 
Zibens simbolizē – ātrumu, jaudu, spēku, virzību, brīdinājumu, pārmaiņas.

2. Ģerboņa uzbūve un telpa.

Sakarā ar ģerboņa uzbūves un formu sarežģītību, tā mazākais drukas izmērs ir 15 mm. Šis nosacījums attiecas uz visiem ģerboņa veidiem.

3. Tehnikuma nosaukums

Tehnikuma nosaukums var tikt lietots kopā ar ģerboni, kā arī atsevišķi no tā. Ja tehnikuma nosaukums ir teksta sastāvdaļa, tad tas tiek rakstīts tajā pašā fontā kā teksts – Rīgas Valsts tehnikums.

Ja tehnikuma nosaukums ir grafiskā dizaina elements (vizītkarte, veidlapa, dokumentu mape, buklets), tad tas tiek rakstīts tikai ar lielajiem burtiem un ar Myriad Regular, Myriad Semibold vai Myriad Bold fontu 200 pt burtu retinājumā. Tehnikuma nosaukums tiek rakstīts vienā rindā:

R Ī G A S V A LS T S T E H N I K U M S Myriad Semibold (Tracking 200)

Ģerboni un uzrakstu var izvietot – ģerbonis teksta labajā vai kreisajā pus

Ģerbonis tiek izmantots:

  • Tehnikuma diplomā;
  • uz starptautiskajām veidlapām (logotips un ģerbonis);
  • uz akadēmiskā personāla vizītkartēm (logotips un ģerbonis);
  • uz vizītkartēm;
  • karogā;
  • vimpelī.

DEĶELIS (CEPURE)

Deķelis (cepure) apstiprināts 1926. gadā. Deķelis ir tehnikuma audzēkņu cepure – melna ar zilzaļas krāsas virsmu un 0,5 cm platu dzeltenu svītru.