
SILTS DVAŠAS VILNIS
Tā ņirb kā jūra bez gala,
Bez valda plūstoša,
Uz sirdīm, kam ziema un sala,
Vasaru staroša.
J.Rainis Jaunatnei, No grāmatas “Tālas noskaņas zilā vakarā”, 61.lpp.
Šajās Raiņa dzejas rindās attēlots silts vilnis, kas simbolizē cerību un dzīvības spēku, ienākot aukstās sirdīs. Jūra dzejā parādās kā bezgalīga, brīva un plūstoša, kas atspoguļo spēcīgas emocijas un iekšēju atmodu. Tāpēc izvēlēts vizuālais risinājums ar Baltijas jūru, jo tā simboliski papildina dzejas noskaņu un kustību.
Paula Šapovalova, DT3-2

LIESMA UN VARONIS
Var nodzēst liesmu – un kvēle gaist,
Tik kvēlojot vien tā karsti kaist: –
Var varoni nokaut, viņš postā grūst,
Bet mūžam no viņa sajūsma plūst.
J. Rainis Jaunatnei, No grāmatas “Jaunais spēks”, Liesma un varonis, 136 lpp.
J.Rainis dzejas rindās ietvēris domu, cik spēcīga un neizkaužama varbūt cilvēka griba pēc brīvības un neatkarības. Cilvēku var nonāvēt, bet viņa paveiktais paliks citu atmiņās.
Dzejnieks dzejā salīdzina liesmu un varoni, un to dzīves ciklu. Es izvēlējos šo attēlu ar sveču liesmām un manas dzimtas varoņiem, kuri bija Latvijas armijā un cīnījās par tās brīvību. Mēs viņus nekad neaizmirsīsim un iedegsim sveces viņu mūžīgai piemiņai.
Luīze Rumpa, DT3-2
VISI VĒJI
Visās malās vēji pūš,
Cepuri no galvas grūž.
Avots (7. lapa): https://letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=335#3112508/I:1#/B:23
Raiņa dzejas rindas atklāj dabas spēku nepielūdzamo ietekmi uz cilvēku – vējš simbolizē ne vien fizisku spēku, bet arī dzīves pārbaudījumus, kas liek pakļauties vai stāties tiem pretī. Attēlā redzamais vīrs, kuram vējš rauj cepuri no galvas, iemieso šo trauslumu un cīņu ar ārējiem apstākļiem. Vizuālais risinājums ar spēcīgām līnijām un kustības dinamiku uzsver nemieru, nepastāvību un cilvēka ievainojamību dabas un dzīves priekšā.
Artūrs Dankbārs, DT3-2

TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
Mans sārtais ziediņš, starodams
Tu saulīti sirdī man nesi,
Man tumšs un auksts, un negants nams,—
Tu līdzi tur ieslodzīts esi.
Šīs rīndas atspoguļo dziļi sajūtu – mīļotais cilvēks tiek salīdzināts ar „sārto ziediņu”, kas nes gaismu un siltumu pat visdrūmākajā vietā. Liriskais „es” jūt, ka bez šīs gaismas dzīve ir tumša un skarba, bet, pateicoties mīlestībai, pat „ieslodzījuma nams” iegūst cerību un maigumu. Fotogrāfijā redzamais apskāviens zem ziedošiem kokiem ir vizuāls šīs domas atveidojums – arī tur siltums un maigums uzvar aukstumu un vientulību.
Konstantīns Rimša DT3-1

MĪĻAI MĀMIŅAI
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu. Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.
Avots: Rainis – ‘’Dzejoļi bērniem’’ 39 l.p.p
Dzejoļa fragmentā aprakstīts cik cilvēka dzīve svarīga ir māmiņa. Jau kopš tava pirmā elpas vilciena, mamma jau par tevi rūpējas. Nevienmēr mēs esam labi un pateigīgi mūsu māmiņām, bet neskatoties uz to, viņas mūs mīl un lolo vairāk par visu. Tāpēc es velētos pavadīt laiku un milēt māmiņu stiprāk, jo nevienmēr viņa būs ar mani.
Maigurs Utināns DT3-2

ZIEDU SVĒTKI
Sirds, ko tumsa nenospieda
Šaubās, asarās un asnīs, –
Saulē pārņems visu zemi!
Avots: Rainis “Ave Sol!”, 1910, 56.lpp
Šīs rindas simbolizē cilvēka spēku un izturību – pat tad, kad apkārt ir tumsa un šaubas, sirds nezaudē savu gaismu. Fotogrāfijā izvēlēta svece tumsā kā cerības un uzvaras tēls. Raiņa vēstījums ir, ka tikai nesalaužama sirds spēj pārvarēt grūtības un dāvāt gaismu pasaulei.
Georgs Uškāns, DT3-1

KO DZIED ITĀĻU ZĒNI
Skaists paradīzes dārzs!
Bet, kad tu nebūt’ tur, es ietu prom,
Jo es bez tevis visur esmu bārs.
Avots: Raiņa krājums „Dagdas skiču burtnīca”, Rīga: 1912, lpp. 152
Rindas uzrunā ar domu, ka pat skaistākā pasaule ir tukša bez līdzcilvēka. Fotogrāfijā paradīzes dārza tēls atspoguļo skaistumu un pilnību, bet cilvēka klātbūtne piešķir tam piepildījumu. Saulainā gaisma simbolizē cerību un dzīvību, kas pārņem visu zemi. Šādi vizuāli tiek uzsvērta Raiņa ideja par mīlestības un cilvēku tuvības nozīmi dzīvē.
Kirils Dolzenkovs DT3-1