PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

2020. gada 28.maijā 8 pedagogi piedalījās supervīzijā, kuru vadīja prof. Dr. psych. Kristīne Martisone, un tā  tika organizēta projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros, kuras laikā tika pārrunātas dažādas situācijas IAP īstenošanas laikā un meklēti risinājumi sadarbības uzlabošanai starp audzēkni un pedagogu klātienes un attālināti organizēto  mācību ietvaros. Supervīzijas dalībnieki dalījās savā pieredzē un guva jaunas atziņas projekta īstenošanai izglītības iestādē. 

 

PIKC RVT 18 pedagogi piedalās profesionālās pilnveides seminārā, ko organizē Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros un tās mērķis ir pilnveidot vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu izpratni par skolēnu konsultēšanu izglītības vidē, tās pamatprincipiem un uzdevumiem, kā arī pilnveidot konsultēšanas prasmes priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai, apgūstot  "Profesionālās kompetences pilnveides programma “Individuāla un grupu konsultēšana - profesionālās darbības veids izglītībā" programmu.

Programmu skatīt šeit.

2020. gada 22. janvārī RVT pedagogi, audzēkņi un viņu vecāki piedalījās fokusgrupu diskusijā, kura tiks izzināta Projekta dalībnieku praktiskā pieredze (arī vērtējums un atziņas), kā arī meklētas atbildes uz dziļākām/nozīmīgākām cēloņu – seku sakarība.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", sabiedrībā vairāk pazīstams ar nosaukumu PuMPuRS, PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” īsteno kopš 2017.gada, noslēdzot līgumu ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kurš ir projekta galvenais koordinators.

PuMPuRS galvenais uzdevums ir sniegt individuālu atbalstu tiem skolēniem, kuriem tiek identificēts kāds no priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem un mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, neiegūstot izglītību.

2018./2019. m.g. Rīgas Valsts tehnikumā kopumā Individuālā atbalsta pasākumi - mācību darba risku mazināšanai - individuālās konsultācijas mācību priekšmetos, ekonomisko risku mazināšanai - kompensējot sabiedriskā transporta biļetes, nodrošinot pilnvērtīgu uzturu sniegti aptuveni 10% tehnikuma audzēkņiem.

Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi piedalījās raidījuma “KLASE” veidošanā, turpretim pedagogi apmeklēja supervīziju, kurā tika diskutēts par to, kas apgrūtina projekta īstenošanu izglītības iestādē un meklētas atbildes uz šiem jautājumiem.

 

 

Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi piedalās 13. klase raidījumā par tēmu "Latviešu un krievu attiecības mūsdienu skolas vidē".

Vairāk informācijas skatīt šeit.

2019. gada 11. jūnijā 13 pedagogi piedalījās supervīzijā, kas tika organizēta projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros, kuras laikā tika pārrunātas dažādas situācijas IAP īstenošanas laikā un meklēti risinājumi sadarbības uzlabošanai strap audzēkni un pedagogu. Supervīziju vadīja prof. Dr. psych. Kristīne Martisone

pumpurs

Rīgas Valsts tehnikums no 2017. gada 6. septembra ir kļuvis par sadarbības partneri Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Paredzēts iesaistīt vismaz 80 % pašvaldību, aptverot 614 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes. Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Skolotājiem tiek sniegta iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem, tiks izstrādāti arī metodiskie līdzekļi. Tiks veidota vienota datu bāze, kas nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu valsts, pašvaldības un skolas līmenī par identificētajiem skolēniem un audzēkņiem ar risku pārtraukt mācības, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un to rezultātiem. Tas, pirmkārt, sniegs pilnvērtīgu statistiku un, otrkārt, ļaus ilgtermiņā izvērtēt pasākumu efektivitāti. Projekts atbalsta arī jauniešu NVO iniciatīvas, lai aktualizētu mācību pārtraukšanas problēmu pašu jauniešu vidū, ar vienaudžu palīdzību uzrunātu skolēnus un iesaistītu viņus aktivitātēs.

Pasākumi vērsti uz agrīnu problēmas diagnostiku, lai novērstu samilzušu situāciju risināšanu, kas prasītu daudz vairāk resursu un varētu būt mazāk efektīva.

Ar pašvaldību un izglītības iestādes starpniecību paredzēts sniegt individuālu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības līdzekļu trūkuma dēļ, piemēram, kompensēt izdevumus par transportu, ēdināšanu un dienesta viesnīcu, kā arī individuālo mācību līdzekļu iegādi. Tomēr galvenais projekta fokuss būs nevis uz īslaicīgas finansiālas palīdzības sniegšanu, bet uz ilgtspējīga visaptveroša mehānisma radīšanu, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam.

Mērķgrupa:

  • vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei
  • profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam (arī vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas)

Projekta īstenošanas laiks: 03/2017 – 12/2022

Mācības ik gadu pārtrauc aptuveni 10 % skolēnu. Kāpēc?

Biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Statistika liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Kā nozīmīgākos iemeslus viņi min darba gaitu uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas. Abiem dzimumiem mācīties traucē arī motivācijas trūkums. Šajā ziņā veidojas apburtais loks – jauniešiem ir grūtības mācīties, tādēļ trūkst motivācijas un viņi neattaisnoti kavē stundas. Savukārt, stundu kavējumi noved pie nespējas laikā apgūt uzdoto. Salīdzinot ar vispārizglītojošām skolām, lielāks “atbirušo” īpatsvars veidojas profesionālās izglītības iestādēs.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas. Daļa vecāku nepietiekami interesējas par bērna skolas gaitām un neapzinās izglītības būtisko nozīmi viņa nākotnē, taču nereti kaitējums tiek nodarīts tieši pretēji – pārmērīgi kontrolējot un nomācot bērna iespējas pašam uzņemties atbildību. Savukārt, pašvaldību un valsts līmenī būtiskākie šķēršļi mācību pamešanas risku novēršanā līdz šim bija sistemātiskas informācijas, visaptverošas metodoloģijas un atbilstošu resursu trūkums, kā arī problēmas veidot efektīvu kopdarbību starp visām bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā iesaistītajām organizācijām.

tn DSC 0941

PIKC  “Rīgas Valsts tehnikums”

 projekta koordinatore Ieva Dorila,

Audzināšanas  nodaļas izglītības metodiķe.

Tālrunis: 28809496

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Latvijas Reitingi