PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Ir pagājušas pāris nedēļas pēc Rīgas Valsts tehnikuma simtgades svinību gada ieskandināšanas. Vēlamies atskatīties uz pasākumiem, kas tika organizēti par godu tehnikumam un Latvijai.

28. novembrī, viesmīlīgajās un 150 gadus seniem stāstiem apvītajās Rīgas Latviešu biedrības nama telpās tika rīkoti divi pasākumi – izstāde un koncerts. Rīgas Valsts tehnikums, atsaucoties iniciatīvai „Latvijas skolas soma”, veidoja plakātu izstādi, atklājot tehnikuma simtgades svinības. Ekspozīcijas saturiskā daļa tika veidota tā, lai stiprinātu jauniešos Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.

Rīgas Valsts tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas audzēkņu veidotā plakātu izstāde “Latvijai 100 – RVT 100”, kas veltīta Latvijas valsts 100 gadei, bija apskatāma Rīgas Latviešu biedrības telpās. Ekspozīciju ir plānots atkārtoti izstādīt arī nākošajā gadā, tehnikuma 100 – gades pasākumos.

 

Koncerts “Rīgas Valsts tehnikumam rit 100.” guva atsaucību sanākušajos jauniešos. Klausītāji devās mājās ar pacilātības sajūtu, kā arī bija guvuši nelielu ieskatu tehnikuma izveidošanas vēsturē. Koncerta vadītāja Ieva Duļevska dziesmu starplaikos stāstīja par RVT dibināšanas vēsturi, pieaicinot goda viesus, kā arī Latvijā mīlētus un populārus mūziķus. Koncertā tika stāstīts par gados jaunajiem Latvijas patriotiem, kas iesaistījās skolas veidošanā, kādi pārbaudījumi bija mācību iestādei iesākumā un cik nozīmīgu lomu tā spēlējusi Latvijas kultūras un tautsaimniecības attīstībā. Koncertu apmeklēja ne tikai rīdzinieki, bet arī tehnikuma audzēkņi no Krāslavas, Laidzes, Limbažiem un Balviem.

Lai radītu nelielu ieskatu par šo koncertu un rastos nepieciešamība rīkot šādus pasākumus arī turpmāk, uz nelielu sarunu tika aicināta pasākuma organizatore un koncerta vadītāja Ieva Duļevska, kā arī koncerta muzikālais vadītājs – dziedātājs un trompetists Andris Ābelīte.

Ko jaunieši gūst, apmeklējot  iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros organizētus pasākumus?

Andris: Pirmkārt, gūst informāciju, kas ir būtiskākais šajos laikos, to, ar ko ikdienā varbūt viņi nesaskaras, kas rosina idejas un domas par viņu pašu tālāko darbību. Es domāju, ka šādos pasākumos tiek aizskartas tēmas, kas ir svarīgas un aktuālas, bet ne jauniešu vidē šobrīd. Neapšaubāmi, ka jaunieši sāk par to aizdomāties. Lielākā pievienotā vērtība, ka viņiem veidojas plašāks skatījums uz lietām, uz vēsturi, profesijām un personībām, ka viņi nonākot personīgā kontaktā, satiekot cilvēkus, var novērtēt iepriekšējo paaudžu ieguldījumu nevis no avīžu rakstiem, ko vairs nav populāri  lasīt, vai internetā, bet saskarsmē ar dzīviem cilvēkiem, un veidot savu izpratni, uz ko balstīt turpmāko karjeru, dzīvi. Satiktie cilvēki veido jauniešu uztveri par nākotni, nevis atstrādātas shēmas, tehnoloģijas vai interneta vide.

Ieva: Es pilnībā pievienojos Andra teiktajam, vēl tikai piebildīšu, ka ikdienā ne visiem jaunajiem cilvēkiem ir iespēja apmeklēt šādus koncertus. Piemēram, ir vecāki, kas nekad nav veduši savus bērnus uz koncertiem vai nav stāstījuši par valsts vēsturi. Šī loma ir jāuzņemas skolai caur mūsu skolotājiem. Tāpēc es esmu bezgala pateicīga par projektu “Latvijas skolas soma” un iespēju bērniem un jauniešiem, nemaksājot no savas kabatas, bet, kā dāvanu no valsts, baudīt daudzus burvīgus kultūras pasākumus. Tas attīsta mūsu sabiedrības jauno cilvēku intelektu.

Cik ļoti nepieciešama ir iniciatīva “Latvijas skolas soma” tieši vidējās profesionālās izglītības audzēkņiem?

Ieva: Papildinot jau manis iepriekš teikto, par veiksmīgo “Latvijas skolas soma” dāvanu mums visiem valsts svētkos, es domāju, ka nav jādala jaunieši kategorijās. Arī daudziem pieaugušajiem būtu vērtīgi šādus pasākumus apmeklēt. Bet, kas man šķiet izaicinājums, kā līdz mūsu jaunajai paaudzei “aiznest” vēstījumu par to, ka viņiem ir svarīgi šādus pasākumus apmeklēt, ka viņiem iegūtā informācija dzīvē var noderēt. Kā padarīt pasākumu saistošu, lai nav jāklausās garlaicīgos stāstos, kuri viņus absolūti šobrīd neinteresē. Tas ir mans vislielākais izaicinājums, veidojot koncerta scenāriju un iznākot gados jaunās auditorijas priekšā.

Andris: Tieši šajā vecuma posmā, šajās mazajās dzīves krustcelēs tas ir visnepieciešamākais. Tas ir vecums, kad jaunajam cilvēkam veidojas prioritātes, vēlmes, vīzijas, kā un kur viņi grib dzīvot, ko viņi grib darīt, kas viņiem dos gandarījumu, 15 - 16 gadi, tas būtībā ir vecums, kad ir liels izšķiršanās periods dzīvē. Ja ņemam tīri pēc statistikas, tad 90%  jaunieši šajā vecumā nevar noformulēt savus mērķus. Varbūt šī aktivitāte ir tā, kas liek un ļauj paskatīties uz lietām un vērtībām nopietnāk un ilgtermiņā.

Kādi žanri jauniešiem būtu vislabāk uztverami, kādi kultūras pasākumi būtu piedāvājami, lai jaunais klausītājs/ skatītājs to varētu gan baudīt, gan arī apgūt kultūras vērtības? Kādas vērtības būtu tieši apgūstamas caur kultūras prizmu?

Andris: Vērtības, neatkarīgi no žanriem, kurās ir visvairāk patiesības un vismazāk samākslotības. Jo šī paaudze ir ļoti reālistiska un jebkas, kas tiek apsegts ar “pietušētu vai izskaistinātu plīvuru”, viņiem liekas neinteresanti, līdz ar to tiem cilvēkiem, kas uzrunā jauniešus, viņiem jābūt maksimāli īstiem, patiesiem, ka viņi var uzsākt diskusiju, nebaidoties no provokatīvas attieksmes, tas ir tas, kas jauniešiem ir vajadzīgs. Viņi grib sajust to, ka viņi var dzīvot nevis uzburtā mēdiju telpā ar tolerancēm un prioritātēm, bet viņi paši grib būt prioritāte un runāt par šīm lietām un jautāt jautājumus, kas viņiem ir svarīgi.

Ieva: Manuprāt, svarīgākais nav žanrs, jo katrs mēs savu uztveri veidojam paši, kādam patīk māksla, kādam mūzika, dejas, bet svarīgākais ir sinerģija un atgriezeniskā saikne. Svarīgi ir tas, lai stāsts, kas tiek nodots tālāk jauniešiem, būtu pasniegts ar patiesu mīlestību pret savu darbu, tautu un jā, arī ar mīlestību pret bērniem un jauniešiem. Viņi ļoti labi visu jūt. Un mans novēlējums visiem skolotājiem, pasniedzējiem ir šāds: lūdzu, atcerieties, ka jūs esat jaunās paaudzes spogulis, bērni un jaunieši ļoti ietekmējas no saviem skolotājiem. Un jūs uz šiem gadiem, kamēr jaunie cilvēki mācās, esat vieni no svarīgākajiem cilvēkiem viņu dzīvē. Jums ir ļoti skaists un vienlaicīgi ļoti atbildīgs dzīves uzdevums. Jūs esat pamati mūsu valsts nākotnei.